Gribasspēks – tilts starp redzējumu un realitāti

Gribasspēks ir viena no noslēpumainākajām un vienlaikus arī viscilvēcīgākajām īpašībām. Tas nav skaļš. Tas nekliedz. Tas ne vienmēr ir redzams citiem. Bet tieši tas bieži nosaka, vai mēs paliekam tur, kur esam, vai speram soli tālāk.

Gribasspēks ir iekšējā spēja izvēlēties apzināti, pat tad, kad vieglāk būtu neizvēlēties. Tā ir spēja piecelties, kad ķermenis saka “paliec”. Turpināt, kad prāts saka “pietiek”. Noturēt kursu, kad emocijas šūpo kā jūra.

Tas nav ciets. Tas nav vardarbīgs. Patiesais gribasspēks ir kluss, maigs un stabils kā kalns.

Tas piedzimst brīdī, kad cilvēks sāk uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Kas ir gribasspēks?

Gribasspēks ir rakstura muskulis. Tā ir spēja vadīt sevi, savus impulsus, ieradumus, vēlmes un bailes. Tā ir iekšējā stūre.

Bez gribasspēka mēs dzīvojam, reaģējot. Ar gribasspēku – mēs dzīvojam, radot.

Tas ļauj pateikt:• jā tam, kas ved uz izaugsmi,• nē tam, kas mūs iztukšo.

Tas palīdz noturēt virzienu ilgtermiņā, ne tikai vienas dienas iedvesmā.

Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Jo sapņi bez gribasspēka paliek sapņi.

Mīlestība bez gribasspēka bieži izplēn pie pirmā izaicinājuma. Veselība bez gribasspēka izjūk pie pirmajiem kārdinājumiem. Garīgais ceļš bez gribasspēka apstājas pie pirmajām bailēm.

Gribasspēks ir tilts starp redzējumu un realitāti.

Tas palīdz mums izturēt procesu. Un jebkura īsta pārmaiņa ir process.

Vai gribasspēku var trenēt?

Jā. Un labā ziņa – tas trenējas tieši tāpat kā muskuļi.

Nevis ar milzīgiem lēcieniem, bet ar maziem, regulāriem soļiem.

Piemēram:• piecelties laikā, ko sev apsolīji,• izdarīt praksi, kad negribas,• pabeigt iesākto,• pateikt patiesību,• rūpēties par savu ķermeni.

Katru reizi, kad tu dari to, ko esi nolēmusi, tu būvē sevī uzticēšanos. Un no uzticēšanās dzimst spēks.

Gribasspēks aug no godīguma pret sevi.

Ko var sasniegt, ja ir gribasspēks?

Var uzbūvēt pilnīgi citu dzīvi.

Var izkāpt no attiecībām, kas sāp. Var atveseļot ķermeni. Var izveidot savu darbu. Var apgūt jaunas prasmes. Var atvērt sirdi, pat ja tā reiz bijusi salauzta.

Gribasspēks ļauj nepamest sevi pusceļā.

Un tas ir milzīgi.

Kāpēc reizēm mēs to pazaudējam?

Tāpēc, ka esam noguruši. Tāpēc, ka esam pārslogoti. Tāpēc, ka ilgi esam ignorējuši savas vajadzības. Tāpēc, ka mūsos dzīvo bailes un vecas programmas.

Gribasspēks samazinās, kad nervu sistēma jūtas nedroši.

Tas nav slinkums. Tas bieži ir izdzīvošanas mehānisms.

Tāpēc dažreiz gribasspēka atgūšana sākas nevis ar “saņemies”, bet ar “es par tevi parūpēšos”.

Vai gribasspēks ir tas pats, kas disciplīna?

Tie ir radinieki.

Gribasspēks ir dzirkstele.Disciplīna ir struktūra, kas ļauj šai dzirkstelei kļūt par liesmu.

Gribasspēks palīdz sākt. Disciplīna palīdz turpināt.

Kad tie apvienojas, cilvēks kļūst ļoti spēcīgs – mierīgs, stabils, mērķtiecīgs.

Pats skaistākais par gribasspēku

Tas iedod pašcieņu.

Tu sāc sev ticēt, jo zini – ja es sev kaut ko apsolu, es to izdarīšu.

Un tajā brīdī pasaule sāk uzticēties tev.

Dzīve atver durvis tiem, kuri paši no sevis neaizbēg.